Для преподавателей , курсантов и их знакомых будут прочитаны две лекции на руском языке

LIO 2010.

Ir noslēdzies Latvijas 23.informātikas olimpiādes II posms. Šis posms tika veikts tiešsaiste režīmā: katrā rajonā skolēni sapulcējās uzdevumu risināšanā noteiktā skolā un savus darba rezultātus sūtīja testēšanai kopējā republikas serverī.

Ir pieejami www.lio.lv anonimizētie II posma rezultāti jaunākajai (8.-10. klases) un vecākajai (11.-12. klases) grupai. 8.-10. klašu grupā piedalījās 56 skolēni. 10.-12. klašu grupā piedalījās 115 skolēni. Mēs zinām, ka atkal daudz no dalībniekiem bija mūsu kursanti. Pēc sarunas ar dažiem skolēniem, redakcijai paliek zināms, ka E.Kaļiničenko (Rīgas 71. vsk., “Progmeistara” kursants un pasniedzējs), K.Seņko (Dobeles Valsts ģimnāzija), N.Vilciņš (Rīgas Valsts 1. ģimnāzija) saņēma lielu punktu skaitu. Starp citu, E. Kaļiņičenko un N Vilciņš 2009. gadā piedalījās starptautiskajā olimpiādē IOI2009. Kaļiņičenko izcīnīja sudraba medaļu, bet Vilciņš – bronzas.

Gaidīsim skolēnu sarakstu, kas iekļūs pēdējā republikas olimpiādes posmā. Tas notiks 10.03.2010 – 11.03.2010 Rēzeknē.

Vēlam veiksmi!

Bezmaksas pulciņi un semināri.

Matemātikas semināru tematika ir saistīta ar attīstošajiem uzdevumiem un ar skolas matemātikas tematu “slīpējumu”. Nodarbības notiek: 6.-8. klašu skolēniem - pa ceturtdienām, plkst. 16:00.; 8.-10. klašu skolēniem - pa piektdienām, plkst. 16:00.

Matemātikas pulciņu nodarbību tematika ir saistīta ar olimpiāžu līmeņa uzdevumu risināšanu. Nodarbības notiek: 6.-7. klašu skolēniem - pa pirmdienām, plkst. 16:45. Pulciņā "Sporta programmēšana tiem, kas atrodas savējās olimpiāžu karjeras sākumā" nodarbības notiek pa trešdienām, krievu valodā. Nodarbību sākums 17:00.

Vietu daudzums katrā pulciņā un seminārā ir ierobežots. Pierakstīties var: tieši kursos; izmantojot elektronisko pastu kursi@progmeistars.lv vai pa tālruņiem 67336035, 26428902.

IOI’2009

Šogad visi pārstāvji no Latvijas dabūja medaļas visprestižākā starptautiskā olimpiādē programmēšanā skolnieku vidū IOI 2009. programmēšanā skolnieku vidū IOI 2009. Labākais rezultāts mūsu komandā bija datorkursu „Progmeistars” kursantam un pasniedzējam Eduardam Kaļiņičenko(Rīgas 71. vidusskola) – sudraba medaļa. Pēc redakcijas lūguma Eduards atainoja šī patīkamā notikuma hroniku

No kreisās uz labo pusi: A.Verza (komandas vadītāja vietnieks), O.Ošmjans, M.Frolovs, E.Kaļiņičenko, M.Opmanis (komandas vadītājs), N.Vilciņš.

(nobeigums, skat. #22,23,24)

Reiņa Teņa tulkojums no krievu valodas

Eduards Kaļiņičenko

13.08.2009. – IOI – 6. diena

Kad es teicu “garš”, es tik tiešām to domaju tiešajā nozīmē. Kā rāda Google Maps, īsākais ceļš no Plovdivas uz Primorsko – 320 km. Tas jau ir ļoti ilgi, neskaitot vēl visas apstāšanās pa ceļam. Tiesa gan, es šo ilgumu nesajutu, tā kā lielākoties – gulēju. Bet ko tad vēl var agri no rīta darīt autobusā? Nu labi, piemēram, var klausīties mūziku. Lai gan, man izdevās abas šīs nodarbes apvienot. Derētu piebilst, ka izbraukšana bija ļoti labi noorganizēta. Par pierādījumu tam, var kaut vai minēt to, ka autobusi neizbrauca visi kopā uz jūru, bet gan tika sadalīti noteiktās grupās, un katra grupa izbrauca pusstundu vēlāk pēc nākamās. Likumsakarīgi ir arī tas, ka atgriešanās laiks tik saplānots tāpat.

Lai kā arī tur nebūtu, pirmām kārtām, atbraucot, vajadzēja atrast sev lietussargu, zem kura varētu iekārtoties. Bet vēlāk jau varēja izbaudīt Melno jūru, kas uz mani atstāja milzīgu iespaidu. Tomēr tika sarīkoti arī dažādi izklaides pasākumi. Volejbola laukums tika nemitīgi pieprasīts. Toties pēc kāda laika tika organizēts pludmales futbola turnīrs. Bet, ja tīkls atradās savā vietā, tad nebiju vārtu, tomēr visiem ir zināms, ka šī problēma ir viegli risināma, piemēram, ar četrām kurpēm vai kociņiem. Vajadzēja 5 cilvēkus, un drīzumā spēlē iesaistījās apvienotā Latvijas un Lietuvas komanda. Tajā spēlēju es, Normunds, Artūrs, lietuviešu dalībnieks – Adas un izlases vadītāja vietnieks – Linas. Izloze bija ļoti veiksmīga un jau pirmajā spēlē mums trāpījās Brazīlija. Forši. Izrādījās, ka mēs nemaz tik slikti nespēlējām, un varējām atklāt rezultātu, kuru brazīlieši drīz atspēlēja. Kā man likās, mēs pēc tam iesitām vēl 3 vārtus Bet tiesnesis bija brazīlietis; kā jau tika

minēts vārtu nebija – tāpēc mums ieskaitīja tikai vienus. Lai kā arī tur nebūtu – Brazīlija tika apspēlēta. Principā, viss, kas notika tālāk – nebija svarīgi, vienalga morālais gandarījums par uzvaru pār Brazīliju paliks. Pusfinālā spēlējām ar Bulgāriju. Tā mūs pilnībā apspēlēja ātrumā un presingā. Un, protams, zaudējot tādos divos svarīgajos aspektos, mēs arī zaudējām visu spēli. Kāda starpība, ja mēs vienalga bijām spēcīgāki par Brazīliju. Ha-ha. Turpmāk – vēl pāris gājienu jūrā, neliela izklaide, kas sastāvēja no mūsu komandas vadītāja vietnieka ierakšana bulgāru smiltīs, un pienāca laiks braukt prom, jo atpakaļ nācās braukt tos pašus 320 km. Bija viena problēma – gulēt vairs negribējās. Vajadzēja kaut ko izdomāt, un ideja iešāvās prātā Mārtiņam Opmanim, un šai idejai diezgan ātri pievienojos es, Normunds un Artūrs. Par laimi mums bija kārtis. Ir tāda kāršu spēle „Kings”. Noteikumus es šeit neizklāstīšu, iedošu adresi kur paskatīties:

http://www.gambiter.ru/index.php?option=com_content&task=view&id=70&Itemid=48.

Mēs spēlējām izmantojot trešo variantu. Tā ir diezgan ilga spēle, bet tomēr uz 320 km tā nevelk. Tāpēc mēs spēlējām „Kings uz pasūtījuma”, kas ilgst 4 reizes ilgāk par parasto. Tas bija tieši laikā. Mēs nospēlējām tikai vienu spēli, bet tā, pēc izjūtas, ilga kādas 4-5 stundas. Šajā maratonā uzvarēja idejas autors. Vārdu sakot, misija bija izpildīta, laiks bija nosists, un drīzumā mēs jau atbraucām uz viesnīcu. Tiesa, es diezgan labi apdegu, tāpēc es biju, teiksim tā, ne labākajā pašsajūtā. Lai kā tur arī nebūtu, uz ievērojamu laika sprīdi mēs aizmirsām par rezultātiem, un līdz ar to nemanāmi, dzīve pietuvojās aizvēršanas dienai.

14.08.2009 - IOI – 7. diena

Jāsaka, ka jelkādu oficiālu pasākumu līdz vakaram nebija. Vismaz bija kaut kas pusoficiāls – konkrētāk gājiens uz veikaliem ar gidu pēc suvenīriem. Lai gan, ir jāsaka, ka, kā jau es agrāk rakstīju, ar suvenīriem mūs aprīkoja paši organizatori. Lai kā arī tur nebūtu, mēs devāmies pārgājienā. Pirmais pēc kārtas bija Jomas ielas analogs. Tiesa, nevarētu teikt, ka šī vieta mūs ļoti ieinteresētu. Ja mēs vēlamies būt precīzi, tad mūs tur neieinteresēja pilnīgi nekas. Mēs vienkārši pastaigājām pa to ielu. Tālāk – daži tirdzniecības centri. Te jau bija lielāka interese, tomēr, arī te mēs ilgi neuzkavējamies. Drīz mēs atradām suvenīru veikaliņu, un tur jau kāds piepirka nepietiekamo suvenīru. Turpināt ceļojumu pa veikaliem nebija nekādas jēgas, tāpēc mēs izlēmām aiziet uz kaut kādu kafejnīcu. Pasēžot tur stundiņu, mums bija brīvais laiks, faktiski līdz vakariņām. Nu bet pēc vakariņām, sākās pats interesantākais. Atšķirībā no Ēģiptes, noslēguma ceremonija tika veikta tik tiešām neparastā vietā. Neskatoties uz to, ka par to jau ir stāstīts, es to aprakstīšu nedaudz sīkāk. Tātad, viss norisinājās antīkajā teātrī, kas sastāvēja no vairāku rindu akmens solu pusapļa un skatuves formā. Tiesa, noslēguma ceremonijas laikā, uz soliem atradās daudz speciālu spilvenu, lai sev kaut ko neatsaldētu.

Viss atkal sākās ar ļoti garām runām un sinhronas tulkošanas no angļu uz bulgāru valodu un arī otrādāk. Pēc tam zāli atdzīvināja bundzinieku uzstāšanās, kura sastāvēja no 2 cilvēkiem. Viņi spēlēja ļoti ātri, bez tam šīs grupas sieviešu puse vēl arī dziedāja. Man šī uzstāšanās ļoti patika. Viņi nodziedāja 2-3 dziesmas, un pienāca laiks pašam galvenajam – pašai apbalvošanas ceremonijai. Uzreiz derētu pateikt, ka informātikas starptautiskajās olimpiādēs neapbalvo ar katra veida vienu medaļu. Pēc būtības, puse no dalībniekiem saņem medaļu, tanī skaitā viena ceturtdaļa saņem bronzu, viena sestdaļa – sudraba, un viena divpadsmitdaļa aizbrauc mājās ar zeltu. Protams, ka šīs proporcijas tiek ievērotas tikai aptuveni. Šogad bija 301 dalībnieki, atbilstoši, sanāca 73 bronzas medaļas, 50 sudraba un 26 zelta – kopumā 149 ieguvēju (no red.: tas, kurš domā, ka tas ir daudz, un dabūt medaļu starptautiskajā olimpiādē ir viegli, lai aprēķina, cik cilvēku visā pasaulē piedalījās olimpiādē sākuma līmenī; ja rezultāts nesanāks vismaz ar piecām nullēm, tad aprēķins ir jāturpina). Pēc senas tradīcijas, sāka ar bronzu, un obligāti – no lejas uz augšu. Uz skatuvi aicināja cilvēkus grupās pa 12 – 15. Pagājušajā gadā, šīs procedūras laikā, es nezināju pilnīgi neko – mani varēja izsaukt jebkurā brīdī vai neizsaukt vispār. Šogad mēs sagatavojāmies labāk, saglabājot iPod’ā priekšlaicīgās aptaujas tabulu. Lai gan punktus, protams, ka nenosauca, mēs varējām nojaust, kur tagad atrodas process. Līdz ar to, mēs diezgan ātri pārliecinājāmies par to, ka Latvija aizvedīs 4 medaļas no Bulgārijas. Palika tikai viens jautājums – kādas? Nu skaidrs, ka ne zeltu. Un lūk pienāk mūsu kārta. Trešajā bronzas medaļnieku partijā nonāk Normunds, kopumā ieņemot 113-116 vietu; ceturtajā partijā nokļuva Oļegs, ieņemot 99 vietu, un, nedaudz atpaliekot no sudraba, pēdējā, piektajā grupā nonāca Mārtiņš, ieņemot 85 vietu. Uz šīs nots beidzās bronzas medaļu apbalvošana, un sākās sudraba. Otrajā partijā izsauca mani, ar 59 vietu. Pēc sudraba, tika ieturēta neliela muzikāla pauze, un pēc tās tika apbalvots ar zelta medaļām. Vispirms izsauca visus, izņemot pirmo desmitnieku. Pēc tam tika paziņots, ka pirmo desmitnieku apbalvo ar speciālu balvu, cik daudz es sapratu, tas bija mobilais telefons. Tad izsauca tos, kuri ieņēma no 5 līdz 10 vietai. Tad, 4, 3, 2. Un beidzot, izsauca Genādiju Korotkēviču no Baltkrievijas. Īss apraksts saprašanai. 11 gados viņš aizbrauca uz IOI 2006 Meksikā, un ieguva tur sudraba medaļu. Nākamajā gadā, viņš no Horvātijas atveda jau zeltu un 20. vietu. Gadu atpakaļ, viņš atgriezās no Ēģiptes ar vēl vienu zelta medaļu un 7. vietu. Un lūk, 14 gados, viņš iegūst absolūto pirmo vietu. Nu labi, pietiks ar aprakstu. Bez zelta medaļas, viņam tika arī pasniegta kaut kāda specbalva. Pēc tam notika IOI karoga pasniegšanas ceremonija nākamās olimpiādes pilsētai, konkrētāk, Vankūverai (Kanāda), kur pēc gada norisināsies IOI 2010. Un beidzot organizatori izmantoja to faktu, ka mēs atradāmies atklātā telpā, uz pilnu klapi izveidoja ļoti skaistu salūtu sakarā ar olimpiādes beigām. Pēc salūta, viss pūlis lējām devās atpakaļ uz viesnīcām. Formāli bija palikusi vēl viena diena, un tā arī saucās – aizbraukšanas diena.

15.08.2009 - IOI – 8. diena

Gulēt nebija nekādas jēgas. Tā kā mūsu lidmašīna no Sofijas bija agri no rīta (ap 6-7), bet mums līdz turienei bija vēl jāaizbrauc, tāpēc mūsu autobuss izbrauca ap pusčetriem. Bet no ceremonijas mēs atnācām ap pusnakti. Spriedums bija acīmredzams. Tāpēc mēs paspējām labi atvadīties no lietuviešiem, gidiem un citām paziņām. Lai arī nebija jēgas iet gulēt, bet to ļoti gribējās, tāpēc man pat izdevās kādu stundiņu pagulēt. Pēc tā, sakravājoties, mēs izbraucām uz Sofiju. Derētu atzīmēt to, ka kāds pat dāvināja atvadu dāvanas: taizemieši staigāja un izdāļāja visiem suvenīrus no savas valsts, bet kāds jauks cilvēks atstāja mums veselu maisu ar mellenēm. Lai kā tur arī nebūtu, vairāk īsti nav par ko stāstīt: divas lidmašīnas, un – viss beidzās, un mēs atgriezāmies Latvijā. Kopumā, var teikt, ka šīs olimpiādes rezultāts Latvijai izrādījās labs, jo pēdējoreiz Latvija atveda mājās 4 medaļas 2004. gadā. Tomēr, neskatoties uz rezultātiem ir jāsaka, ka priekšā ir jauna sezona (no red.: īsāk sakot – daudz smaga, un jācer, ka priekpilna darba), un 2010. gada augustā Kanādā jau 22. reizi savāksies skolēni no visas pasaules, lai sacenstos vissvarīgākajā informātikas sacensībā priekš skolēniem. 21. olimpiāde veiksmīgi beidzās...